Kā tajā patiesajā jokā “Latvijai ir nožēlojama pagātne un lieliska nākotne”, tā arī reizēm manā dzīvē. Nu ne jau tik pesimistiski, bet kaut kā vienmēr šķiet, ka nu jau būs super, nu jau būs piedzīvojumi un lielā dzīvošana. Bet kā nav, tā nav. Gan jau, ka ir, tikai trula esmu un gribu filmās dzīvot.
Lai nu kā, paies sesija un tad būs daudz brīvā laika un jā, šoreiz arī šķiet, ka būs super. Būs super, ja miljono reizi neaplauzīšos.Un nebūs atkal “lieliskās dzīvošanas” termiņš jāatliek uz vēlāku laiku.
Гастроном 