Manuprāt, pats stulbākais tajā, ka esmu cilvēks ir tas, ka es esmu cilvēks. Pārlauzt to pienākumu pret pastāvošo cilvēciskumu un būt tādam, kāds Tu patiesībā esi, pārstāt slinkot un novelt visu uz savu vājumu un cilvēku sevī. Ne jau runāju par šķietami neiespējamā sasniegšanu (pasaules apceļošanu, savu sapnīšu piepildīšanu, kļūstot par varoni, zvaigznīti, ģēniju). Izvēlēties un turēties pie vienas dabas vai vismaz vairāk svērties uz to īsto pusi. Pašam būt sev, savam draugam, mīļotajam un dievišķajam. Atteikties no citiem, ne jau izolēties, bet distancēties, neatņemot laiku ne sev, ne citiem. Pēc gada mīlestības atmešanas, iekrist, padoties cilvēciskumam, kaitīgajam ieradumam. Kaut tā viena sekta manī būtu ar jehoviešu garu.

ļauj atmest kaut uz nedēļu

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s