Pietrūkst tikai Backstreet Boys plakāts pie sienas un balinātas kļošas kājās. Es te, Valmierā, savā istabā, sajutos atkal, mazliet, kā tīnis. Mūzikas centrs, slavenību bilžu klades, bundžu kolekcija uz skapjaugšas un akustiskā ģitāra**, bet pagaidiet, līdz dzirdēsiet grāmatplaukta saturu. Blakus “Vinnijam Pūkam” un “Lielajai Mangas grāmatai” sēž “Auto!Stop!”, “Diktatori, Hitlera Vācija & Staļina Krievija” un Kurta Kobeina “Journals”, tā teikt, pilns komplekts.

Un tomēr, kaut kā mierīgi visam pusaudžu vecumam esmu tikusi cauri. No visa pa druskai un nekur līdz pašam dibenam, tā, laikam tos manus padsmitus var raksturot.

**akustiskā ģitāra – Alise ļoti gribēja ģitāru, viņai šķita, ka Alise, kura māk spēlēt ģitāru ir labāka Alise, vecāki Alisi sadzirdēja, Vecgada vakarā, zem eglītes (mums tādas padomju laiku tradīcijas) ģitāra. Kā redziet, mūziķa profils draugos man nav un arī “Depo” es neuzstājos, tādēļ pazemīgi klusēju un ļauju mani, šajā sakarā, dēvēt par -plānā galdiņa urbēju.

Dzirdēju, ka par sevi trešajā personā runāt, esot stilīgi. Sajutu spēku sevī.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s