Atkal padzīvoju dažas dienas dāčā, tuvāk pie dabas, prom no pilsētas, aizvadīt katru elpas vilcienu, dzirdot putnu dziesmas, mazgājot seju rasā, runājot ar gladiolām, slēpjoties lietū, patiesībā, es sēdēju pie datora, un tomēr, svaigā gaisā labāk, nekā četrās sienās.  Nu nē, es jau patiesībā esmu tāda pati, kā Jaunsudrabiņš, redzu apkārtni un novērtēju, un izjūtu, jā gan.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s