Priekšvārds
Cik ilgi dienā es sēžu pie datora un izniekoju savu neatkārtojami lielisko dzīvi? Es būtībā neizniekoju, es taisu izlasi:
Es atpvainojos
Priekšvārds
Cik ilgi dienā es sēžu pie datora un izniekoju savu neatkārtojami lielisko dzīvi? Es būtībā neizniekoju, es taisu izlasi:
Es atpvainojos
Posted in CITI FOTO
Esmu L4M3 *, tādēļ nevaru vairs neko šeit ierakstīt. Manā vietā šobrīd raksta mamma. Es viņai saku, kas jāraksta. Šoreiz pieteicos “Mājokļa jautājumam”. Mana miesa ir mana gara māja, ceru, ka viņi man neatteiks un jau pēc kāda laika varēšu pati atkal rakstīt šeit. Lai jums jauki Kursa darbi!
*L4M3 – krabjrocis**
** krabjrocis – pārmērīga interneta lietošana ir kaitīga jūsu veselībai
Posted in ES TEICU
Agrāk, kad man bija skumīgi es gāju uz dzelzceļa pusi un sasaucos ar savvaļas, klejojošajiem vagoniem.
Bišu māšu peru pieniņš man šobrīd liekas loģiskāks par to, ko jūtu, domāju un daru. PEACE!
Posted in ES TEICU
Kad, pirms vairāk nekā gada, aizsūtīju “Ievas pārvērtībām” savu pieteikumu un bildi viņi man atbildēja: “Mēs jau neesam “Ekstremālās pārvērtības”!” Nu nezinu gan, man šķiet, ar krāsu un piegriezumu var panākt ļoti daudz. Es, piemēram, speciāli izvēlējos šo melno, vienkāršā piegriezuma džemperi, lai vizuāli pagarinātu savas ne-garās rokas. :/

Posted in ES TEICU
Rekvizītu galdam visi lodāja apkārt ar siekalām mutē un tā pirmo, otro dienu, trešajā dienā visi svētku galdam gāja ar līkumu. Tikmēr lentē Pāvuls pieprasīja Vēl1cūciņ un smirdoņā ēda negausīgi. Un mēs visi ar siekalām mutē skatījāmies.
Posted in ES TEICU
Kādā smalkā dienā, kad šaha partijā es uzvarēšu datoru, es iedzeršos. Mani vecāki pat neticēja, ka esmu gājusi uz šaha pulciņu! Nu esmu (2reizes arī skaitās)!
Posted in ES TEICU
Brīdī, kad telpā ievēlās ap divdesmit tūristiem un visi šie citvalodu acu pāri skatījās uz mani un gaidīja, kad sākšu skaidrot Pētersona izstādes domu, kaut kur dziļi, dziļi manī sāka skanēt:
nav gan gluži pa tēmu, bet noskaņa bija apmēram tāda
Tas arī ir normāli, ka esot Valmierā, es eju milzu līkumus, lai tikai nebūtu jāiet garām skolai, kurā mācījos? Esmu panikā, satiekot uz ielas, kādu agrāko skolotāju vai skolas biedru.
Kaut kad sapņoju, ka esmu atpakaļ tur ar čipšu (čipsu) paku rokā un man pārmet, kādēļ neesmu atnesusi konfektes savai agrākajai latviešu valodas skolotājai, man šķiet šeit jau var pieaicināt kādu psihologu un ļaut padarboties
Posted in ES TEICU